obturer

verb

Syllable Decomposition

obturer

borrowed from Latin obturare (to block).

Definitions

arts
chirurgie
construction

Conjugation

→ Conjugation of "obturer"

See also

obtures (v.) obturées (v.) obturant (v.) obturons (v.) obturent (v.) obturais (v.) obturions (v.) obturiez (v.) obturaient (v.) obturai (v.) obturas (v.) obturâmes (v.) obturâtes (v.) obturèrent (v.) obturerai (v.) obtureras (v.) obturera (v.) obturerons (v.) obturerez (v.) obtureront (v.)