gémir

verbe

Décomposition syllabique

mir

du latin gemere (« id. »).

Définitions

Conjugaison

→ Conjugaison de « gémir »

Anagrammes

grimémégirmigré

Traductions

  • allemandallemand:stöhnen
  • anglaisanglais:moan
  • espagnolespagnol:gemir
  • finnoisfinnois:huokailla
  • grecgrec:αναστενάζω
  • hébreuhébreu:לגנוח
  • italienitalien:gemere
  • néerlandaisnéerlandais:kreunen
  • portugaisportugais:gemir
  • suédoissuédois:stöna

Voir aussi

gémissons (v.) gémissions (v.) gémîmes (v.) gémîtes (v.) gémiras (v.) gémirons (v.) gémirez (v.) gémiront (v.) gémisses (v.) gémit (v.) gémirions (v.) gémiriez (v.) gémissant (adj.) gémissant (v.) gémissement (nc.) gémisseur (adj.) gémisseur (nc.) gémisseuse (nc.) gémisseuse (adj.) gémies (v.)