gémir

verbo

Decomposição silábica

mir

du latin gemere (« id. »).

Definições

Conjugação

→ Conjugação de "gémir"

Anagramas

grimémégirmigré

Traduções

  • alemãoalemão:stöhnen
  • inglêsinglês:moan
  • espanholespanhol:gemir
  • finlandêsfinlandês:huokailla
  • gregogrego:αναστενάζω
  • hebraicohebraico:לגנוח
  • italianoitaliano:gemere
  • holandêsholandês:kreunen
  • portuguêsportuguês:gemir
  • suecosueco:stöna

Ver também

gémissons (v.) gémissions (v.) gémîmes (v.) gémîtes (v.) gémiras (v.) gémirons (v.) gémirez (v.) gémiront (v.) gémisses (v.) gémit (v.) gémirions (v.) gémiriez (v.) gémissant (adj.) gémissant (v.) gémissement (sc.) gémisseur (adj.) gémisseur (sc.) gémisseuse (sc.) gémisseuse (adj.) gémies (v.)