gémir

verbo

Descomposición silábica

mir

del latín gemere («id.»).

Definiciones

Conjugación

→ Conjugación de "gémir"

Anagramas

grimémégirmigré

Traducciones

  • alemánalemán:stöhnen
  • inglésinglés:moan
  • españolespañol:gemir
  • finlandésfinlandés:huokailla
  • griegogriego:αναστενάζω
  • hebreohebreo:לגנוח
  • italianoitaliano:gemere
  • holandésholandés:kreunen
  • portuguésportugués:gemir
  • suecosueco:stöna

Ver también

gémissons (v.) gémissions (v.) gémîmes (v.) gémîtes (v.) gémiras (v.) gémirons (v.) gémirez (v.) gémiront (v.) gémisses (v.) gémit (v.) gémirions (v.) gémiriez (v.) gémissant (adj.) gémissant (v.) gémissement (sc.) gémisseur (adj.) gémisseur (sc.) gémisseuse (sc.) gémisseuse (adj.) gémies (v.)