durée
substantivo comumverbo
Decomposição silábica
duréeparticípio passado feminino substantivado de durar.
Definição
Ver também
durons (v.) durez (v.) durais (v.) durions (sc.) durions (v.) duriez (v.) durai (v.) duras (v.) durâmes (v.) durâtes (v.) durerons (v.) durasse (v.) durasses (v.) durassions (v.) durassiez (v.) durerions (v.) dureriez (v.) duré (v.) dura (v.) Duras (sp.)