durée
sustantivo comúnverbo
Descomposición silábica
duréeparticipio pasado femenino sustantivado de durer.
Definición
Ver también
durons (v.) durez (v.) durais (v.) durions (sc.) durions (v.) duriez (v.) durai (v.) duras (v.) durâmes (v.) durâtes (v.) durerons (v.) durasse (v.) durasses (v.) durassions (v.) durassiez (v.) durerions (v.) dureriez (v.) duré (v.) dura (v.) Duras (sp.)