Martine

nom propreverbe

Décomposition syllabique

martine

du latin martina , forme féminine de martin.

Définition

Voir aussi

martiné (nc.) martine (v.) martiner (v.) martines (v.) martinée (v.) martinées (v.) martinant (v.) martinons (v.) martinent (v.) martinais (adj.) martinais (v.) martinait (v.) martinions (v.) martiniez (v.) martinaient (v.) martinai (v.) martinas (v.) martina (v.) martinâmes (v.) martinâtes (v.)